Mēs visi zinām,
ikdienas nozīmē, - tas ir tumšs atspulgs no apgaismota cilvēka, auga, dzīvnieka vai jebkura priekšmeta. Bet jēdzienu Ēna lieto arī psihologi. Kas tad ir Ēna šī vārda psiholoģiskajā nozīmē?
Mēs dzīvojam duālā pasaulē:
labums-ļaunums, labs-slikts, tumšs-gaišs, silts-auksts, skaists-neglīts, godīgs-negodīgs utt. No tā izriet arī mūsu personības dualitāte - Persona un Ēna. Un tas ir tuvu burtiskai izpratnei - Persona ir apgaismota persona, un Ēna ir tās tumšais siluets. Šos jēdzienus ieviesa psihoanalītiķis K. Jungs.

Vai Jums kādreiz ir gadījies,
ka Jūs kaitina kāds cilvēks vai kāda viņa īpašība? Bet varbūt Jūs kādu ļoti apbrīnojat? Ja tā, tad es varu Jums pateikt, ka šie ir divi vienkārši veidi, kā satikt savu Ēnu, tumšu un zelta. Ja padomāsiet, redzēsiet, ka tas ir sastopams daudzos mūsu dzīves kontaktos, ar romantiskajiem partneriem, biznesa partneriem, tuviniekiem, bērniem un kaimiņiem, kā arī daudziem citiem cilvēkiem.
Mūsdienās tiek piedāvātas vairākas Ēnas definīcijas,
bet man šķiet, ka būtiskākā un izsmelošākā ir: Ēna ir viss, ko mēs sevī noliedzam, nepieņemam un nomācam, nav svarīgi, vai tas ir labs vai slikts. Citiem vārdiem sakot, Ēna ir mūsu instinktīvā, spēcīgā puse, kuru mēs nevēlamies atzīt kā daļu no sevis, mums par to ir kauns, mēs baidāmies no tās un ienīstam to. Tā ir tā mūsu puse, kuru, mūsuprāt, “nedrīkst” parādīt pasaulei un dažreiz pat sev.
Pretstatā Ēnai ir Persona.
Tāpat kā Ēna, Persona ir daļa no mūsu Es. Bet, ja Ēna ir tā, ko mēs izstumjam no sevis, ko nevēlamies redzēt, tad Persona, gluži pretēji, ir tā puse, kuru mēs cenšamies parādīt pasaulei, - tā ir laba, pieņemama un sabiedrībā atzīstama, tā, kuru mēs vēlamies, lai redz visi.
Personas nozīme ir tajā, ka tā slēpj Ēnu.

Mijiedarbojoties ar citiem, mēs cenšamies nostādīt Personu sev priekšā, ar to aizēnojot Ēnu, jo apzināti vai neapzināti mēs nevēlamies, lai kāds to redz.
Ko tad es domāju, sakot, ka mēs nomācam un noliedzam savu Ēnu? Šeit pastāv lamatas - ja es kaut ko nomācu, tad varbūt es pat neapzinos, ka tas ir manī. Ja es kaut ko noliedzu, tad es it kā atgrūžu to, ko citi mēģina man parādīt. Vai esat kādreiz mēģinājis norādīt draugiem uz dažām viņu īpašībām, kuras viņi atsakās redzēt un atpazīt sevī? Kas parasti notiek šajā gadījumā?
Šis cilvēks varētu teikt: es nezinu, bet varbūt jums ir taisnība. Vai arī var reaģēt pavisam citādi, piemēram, pateikt - es tāds esmu? Paskaties uz sevi. Un ļoti bieži caur noliegumu Ēna tiek izteikta tieši šādā veidā. Dažādiem cilvēkiem ir dažādas Ēnas, tāpat kā dažādām kultūrām arī Ēna ir atšķirīga.
Atkarībā no kultūras, ģimenes vai dzīves apstākļiem Ēnā var nonākt jebkas:
•Emociju izpausmju kopums vai dažas atsevišķas emocijas, piemēram, dusmas un ievainojamība (meitenes nav dusmīgas, zēni neraud).
•Dažādas spējas un talanti, ja tie netiek pieņemti ģimenē. Ēnā var nokļūt gan intelekts, gan stulbums.
•Jebkuras domas, idejas, vēlmes, iespējas.
•Noteiktas ķermeņa daļas, dzimumorgāni un dažreiz pat viss ķermenis kā tāds
•Bīstamas traumatiskas atmiņas
Un daudz kas cits.
Mēs visi zinām,
ikdienas nozīmē, - tas ir tumšs atspulgs no apgaismota cilvēka, auga, dzīvnieka vai jebkura priekšmeta. Bet jēdzienu Ēna lieto arī psihologi. Kas tad ir Ēna šī vārda psiholoģiskajā nozīmē?
Mēs dzīvojam duālā pasaulē:
labums-ļaunums, labs-slikts, tumšs-gaišs, silts-auksts, skaists-neglīts, godīgs-negodīgs utt.
No tā izriet arī mūsu personības dualitāte - Persona un Ēna. Un tas ir tuvu burtiskai izpratnei - Persona ir apgaismota persona, un Ēna ir tās tumšais siluets. Šos jēdzienus ieviesa psihoanalītiķis K. Jungs.
Vai Jums kādreiz ir gadījies,
ka Jūs kaitina kāds cilvēks vai kāda viņa īpašība? Bet varbūt Jūs kādu ļoti apbrīnojat? Ja tā, tad es varu Jums pateikt, ka šie ir divi vienkārši veidi, kā satikt savu Ēnu, tumšu un zelta. Ja padomāsiet, redzēsiet, ka tas ir sastopams daudzos mūsu dzīves kontaktos, ar romantiskajiem partneriem, biznesa partneriem, tuviniekiem, bērniem un kaimiņiem, kā arī daudziem citiem cilvēkiem.

Mūsdienās tiek piedāvātas vairākas Ēnas definīcijas,
bet man šķiet, ka būtiskākā un izsmelošākā ir: Ēna ir viss, ko mēs sevī noliedzam, nepieņemam un nomācam, nav svarīgi, vai tas ir labs vai slikts. Citiem vārdiem sakot, Ēna ir mūsu instinktīvā, spēcīgā puse, kuru mēs nevēlamies atzīt kā daļu no sevis, mums par to ir kauns, mēs baidāmies no tās un ienīstam to. Tā ir tā mūsu puse, kuru, mūsuprāt, “nedrīkst” parādīt pasaulei un dažreiz pat sev.
Pretstatā Ēnai ir Persona.
Tāpat kā Ēna, Persona ir daļa no mūsu Es. Bet, ja Ēna ir tā, ko mēs izstumjam no sevis, ko nevēlamies redzēt, tad Persona, gluži pretēji, ir tā puse, kuru mēs cenšamies parādīt pasaulei, - tā ir laba, pieņemama un sabiedrībā atzīstama, tā, kuru mēs vēlamies, lai redz visi.

Personas nozīme ir tajā, ka tā slēpj Ēnu.
Mijiedarbojoties ar citiem, mēs cenšamies nostādīt Personu sev priekšā, ar to aizēnojot Ēnu, jo apzināti vai neapzināti mēs nevēlamies, lai kāds to redz.Ko tad es domāju, sakot, ka mēs nomācam un noliedzam savu Ēnu? Šeit pastāv lamatas - ja es kaut ko nomācu, tad varbūt es pat neapzinos, ka tas ir manī. Ja es kaut ko noliedzu, tad es it kā atgrūžu to, ko citi mēģina man parādīt. Vai esat kādreiz mēģinājis norādīt draugiem uz dažām viņu īpašībām, kuras viņi atsakās redzēt un atpazīt sevī? Kas parasti notiek šajā gadījumā? Šis cilvēks varētu teikt: es nezinu, bet varbūt jums ir taisnība. Vai arī var reaģēt pavisam citādi, piemēram, pateikt - es tāds esmu? Paskaties uz sevi. Un ļoti bieži caur noliegumu Ēna tiek izteikta tieši šādā veidā.
Dažādiem cilvēkiem ir dažādas Ēnas, tāpat kā dažādām kultūrām arī Ēna ir atšķirīga.
Atkarībā no kultūras, ģimenes vai dzīves apstākļiem Ēnā var nonākt jebkas:
•Emociju izpausmju kopums vai dažas atsevišķas emocijas, piemēram, dusmas un ievainojamība (meitenes nav dusmīgas, zēni neraud).
•Dažādas spējas un talanti, ja tie netiek pieņemti ģimenē. Ēnā var nokļūt gan intelekts, gan stulbums.
•Jebkuras domas, idejas, vēlmes, iespējas.
•Noteiktas ķermeņa daļas, dzimumorgāni un dažreiz pat viss ķermenis kā tāds
•Bīstamas traumatiskas atmiņas
Un daudz kas cits.
un daudz kas cits.
ka Ēnu var izskatīt kā dažādas mūsu Es daļas, ar kurām mums nav kontakta. Tēlaini sakot, tas ir sava veida cietums, kurā mēs slēpjam visu, ko sevī nepieņemam. Pateicoties tam, mēs kļūstam par pusi no visa, neizmantojam savus talantus un iespējas, dzīvojam pēc šabloniem. Tāpēc es vēlos uzdot jautājumu, vai Jūs interesē uzzināt, kas tieši atrodas jūsu Ēnā?
Apkopojot,
vēlos teikt, ka Ēnu var izskatīt kā dažādas mūsu Es daļas, ar kurām mums nav kontakta. Tēlaini sakot, tas ir sava veida cietums, kurā mēs slēpjam visu, ko sevī nepieņemam. Pateicoties tam, mēs kļūstam par pusi no visa, neizmantojam savus talantus un iespējas, dzīvojam pēc šabloniem. Tāpēc es vēlos uzdot jautājumu, vai Jūs interesē uzzināt, kas tieši atrodas jūsu Ēnā?

1. Kas ir Ēna?
Mēs visi zinām, kas ir Ēna šī vārda klasiskajā, ikdienas nozīmē, - tas ir tumšs atspulgs no apgaismota cilvēka, auga, dzīvnieka vai jebkura priekšmeta.

2. TUMŠA ĒNA
Katrs no mums ir uzaudzis ģimenē, konkrētā sabiedrībā un kultūrā, kurām ir savas vērtības un aizliegumi. Bērnu audzināšana šajā kontekstā nozīmē to,

3. ZELTA ĒNA
Mēs ar Jums jau runājām par Ēnas Tumšo pusi, par to, ka mūsu Tumšās Ēnas citos cilvēkos mūs pašus biedē vai kaitina. Bet ir arī Ēnas, kuras mūs piesaista.

4. KULTŪRAS ĒNA
Ēna šī vārda psiholoģiskajā nozīmē atrodas ne tikai starp indivīdiem, bet arī starp valstīm, tautām, profesionālajām grupām un dažādām kopienām.

5. AGRESIJAS UN IEvainojamības ĒNA
Iedomājieties līniju, kura savieno Agresijas un Ievainojamības polaritātes. Bieži gadās, ka, ja Jūs saskaraties ar kādu no šiem poliem, piemēram, ar Agresiju,

6. Bezpalīdzības ĒNA
Apskatīsim vēl vienu līniju, kura savieno divas citas polaritātes: no vienas puses Bezpalīdzību, no otras - Aktīvo darbību kā daļu no Visvarenības pola.

7. STABILITĀTES ĒNA
Nedaudz pievērsīsim uzmanību tam,
чтобы посмотреть на нашу Стабильность или Нестабильность. И то и другое может быть, как и в Тени так и …

8. ĒNA SEKSUĀLĀS ATTIECĪBĀS
Mūsdienās seksuālās attiecības mums lielākā mērā kalpo prieka gūšanai un, mazākā mērā, vairošanai. Tāpēc katrai kultūrai ir sava vērtību sistēma,

9. NĀVES ĒNA
Nāves tēma ir viena no Ēnu tēmām. Bet mēs visi esam mirstīgi. Mūsu attieksme pret nāvi bieži sakņojas mūsu ģimenē, jo katrai ģimenei ir sava veida personiskā